Standarts aiz tā
Aviokompāniju iekāpšanas kartes izmanto datu izkārtojumu, ko nosaka IATA rezolūcija 792 — Bar Coded Boarding Pass standarts. Tas ļauj jebkuras aviokompānijas vai lidostas skenerim nolasīt jebkura pārvadātāja karti, arī savienotajiem reisiem.
IATA dalībnieki 2000. gados pārgāja no magnētiskās joslas kartēm uz iekāpšanas kartēm ar svītrkodu, un nozare pilnīgu BCBP ieviešanu sasniedza ap 2010. gadu.
Kuri svītrkodu veidi tiek izmantoti
Izdrukātajās iekāpšanas kartēs izmanto PDF417 — sakrautu lineāru svītrkodu. Mobilajās iekāpšanas kartēs, kas tiek rādītas tālruņa ekrānā, var izmantot Aztec, QR vai Data Matrix, un Aztec ir īpaši izplatīts aviokompāniju lietotnēs un tālruņu makos.
Datiem iekšpusē ir viens un tas pats fiksētā formāta teksts neatkarīgi no izmantotās simbolikas, tāpēc svītrkoda veids galvenokārt atspoguļo to, ko labāk apstrādā skeneri un nesējs.
Ko svītrkods satur
Dati pārsvarā ir vienkāršs, nešifrēts teksts fiksēta platuma laukos, un tos var atšifrēt jebkurš svītrkodu lasītājs. Obligātā daļa aptver katru lidojuma posmu, un neobligāti lauki var pievienot tādus datus kā biežo lidotāju numuri, kam seko neobligāts drošības paraksts.
- Pasažiera vārds (uzvārds un vārds)
- Rezervācijas atsauce (PNR kods)
- Izlidošanas un galamērķa lidostu kodi
- Aviokompānija un reisa numurs
- Lidojuma datums kā gada diena
- Salona klase, sēdvieta un reģistrācijas secības numurs
Kāpēc nepublicēt iekāpšanas kartes fotoattēlu
Iekāpšanas kartes fotoattēls, pat tikai ar svītrkodu, var atklāt pasažiera vārdu un rezervācijas atsauci. Ar šiem diviem datiem kāds bieži var pieteikties rezervācijā aviokompānijas tīmekļa vietnē, redzēt personas datus un dažos gadījumos mainīt vai atcelt braucienu.
Drošāk ir iekāpšanas kartes glabāt privāti un izdrukātās pēc ceļojuma sasmalcināt, nevis izmest veselas.