Ko standarts aptver
ISO/IEC 24778 nosaka Aztec kodu: centrālo mērķa (bullseye) meklēšanas rakstu, orientācijas zīmes, atsauces režģi, uz āru spirālē izvietotos datu slāņus un Reed–Solomon kļūdu labošanu. Tas ietver arī atsauces atšifrēšanas algoritmu.
Aztec kodu 1990. gadu vidū izgudroja Endrjū Longakrs jaunākais uzņēmumā Welch Allyn, un tas tika publicēts kā AIM specifikācija, pirms 2008. gadā kļuva par ISO standartu. Otrais izdevums tika publicēts 2024. gadā.
Izmēri un ietilpība
Aztec kodi ir kompaktās formās ar 1 līdz 4 slāņiem un pilnā diapazona formās ar 1 līdz 32 slāņiem. Mazākais kompaktais simbols ir 15 × 15 moduļi, bet lielākais pilnā diapazona simbols — 151 × 151 moduļi.
Lielākais simbols ietver līdz 3 832 cipariem, 3 067 alfabēta rakstzīmēm vai 1 914 baitiem. Kļūdu labošanas daļu izvēlas kodētājs, un noklusējuma vērtībai bieži iesaka aptuveni 23 procentus.
- Kompaktie: 1–4 slāņi, no 15 × 15 līdz 27 × 27 moduļiem
- Pilnā diapazona: 1–32 slāņi, no 19 × 19 līdz 151 × 151 moduļiem
- Lielākā ietilpība: 3 832 cipari vai 1 914 baiti
- Klusā zona nav nepieciešama
Kur to izmanto
Tā kā meklēšanas raksts atrodas vidū, Aztec kodam nav vajadzīga klusā zona, un to var drukāt līdz pat etiķetes malai vai rādīt pilnekrāna režīmā tālrunī. Tas ir izplatīts transporta biļetēs, ieskaitot daudzas dzelzceļa biļetes un mobilās iekāpšanas kartes.