Ko standarts aptver
ISO/IEC 15438 nosaka PDF417 simboliku: sākuma un beigu rakstus, rindu indikatorus, kodvārdu rakstus, teksta, baitu un skaitļu blīvēšanas režīmus un kļūdu labošanas līmeņus. Tas aptver arī saistītos variantus, piemēram, kompakto PDF417, ko dažkārt sauc par saīsināto PDF417.
PDF417 1991. gadā uzņēmumā Symbol Technologies izstrādāja Ynjiun P. Wang. Nosaukums nāk no tā kodvārdiem, no kuriem katrs ir 17 moduļus plats un sastāv no 4 joslām un 4 atstarpēm.
Struktūra un ietilpība
PDF417 simbolam ir no 3 līdz 90 rindām un no 1 līdz 30 datu kolonnām. Kļūdu labošanā izmanto Reed–Solomon kodus pār 929 vērtību lauku ar deviņiem līmeņiem no 0 līdz 8, kas pievieno no 2 līdz 512 kļūdu labošanas kodvārdiem.
Maksimālajā izmērā simbols ietver aptuveni 1 850 teksta rakstzīmju, 2 710 ciparu vai 1 108 baitus. Mazākajam MicroPDF417 variantam ir savs standarts ISO/IEC 24728.
- Rindas: no 3 līdz 90
- Datu kolonnas: no 1 līdz 30
- Katrs kodvārds: 17 moduļi, 4 joslas un 4 atstarpes
- Kļūdu labošanas līmeņi: no 0 līdz 8
Izdevumi un lietojums
Pirmais ISO izdevums tika publicēts 2001. gadā, tam sekoja 2006. gada izdevums un pašreizējais 2015. gada izdevums. PDF417 izmanto daudzās Ziemeļamerikas autovadītāja apliecībās un personu apliecinošos dokumentos, uz papīra iekāpšanas kartēm saskaņā ar IATA svītrkodēto iekāpšanas karšu formātu, kā arī sūtījumu un valsts dokumentos.